izbẽrt [li. išbérti], tr., ausschütten: tie izbēra savus maisus I Mos. 42, 35. Fig., rasch hersagen, ableiern: ce̦turtais bauslis tika izbē̦rts kâ ar bēršanu A. XI, 102.

Avots: ME I, 716

izbẽrt, ‡ Refl. -tiês,

1) sich heraus-, hinausschütten:
izbērēs daudz ze̦lta Pas. IV, 170;

2) sich ausgeschüttet zerstreuen:
kvieši ... izbē̦rtuos pa nezināmiem spīķeŗiem un tīrumiem Virza Straumēni ³ 233.

Avots: EH I, 434