izcerêt, die Hoffnung zu Grabe tragen, verlieren: izce̦rē̦tas cerības atkal uzzied A. XVIII, 388. izce̦rē̦ta beidzamā cerība Balss. Refl. - tiês, lange Zeit vergebliche Hoffnung hegen: velti izcerējušies uz preciniekiem Aps.

Avots: ME I, 721

izcerêt, Refl. -tiês: šī ar savu Pēteri gadus trīs izcerējās (gedachte zu heiraten), bet tâ˙pat nepaņēme Saikava. izcerējušies I, 721 durch izcerējusies zu ersetzen.

Avots: EH I, 437