I izčibinât, verhöhnen U.

Avots: ME I, 723

II izčibinât, freundlich bedienen; das Bett aufmachen: māte mīksti izčibināja bē̦rna vietiņu Adsel, Druw., Bers. n. A. XV, 165 (= izčubināt).

Avots: ME I, 723

II izčibinât, ‡

2) "verwöhnen; verhätscheln"
(aus einem handschr. Vokabular).

Avots: EH I, 439

III izčibinât, langsam herauskommen: ve̦cais tē̦vs izčibināja sē̦tā A. - Rahden.

Avots: ME I, 723