izcìemuôt, tr., zur Genüge bei jem. als Gast verweilen: viņš var˙būt Līniņu jau izciemuojis A. XX, 242. Refl. - tiês, nach Herzenslust zu Gaste sein, Besuche machen: saimnieks, izciemuojies, iet uz mājām JK. III, 68. diezgan jau e̦sam izciemuojušies Aps.

Avots: ME I, 722

izcìemuôt, intr.: izciemājuši pi ve̦lna, jie atgāja atpakaļ Pas. V, 141. I

Avots: EH I, 438