izdētI izdêt [li. išdė´ti], (Eier) legen (perfektiv): kad vista nekladzinātu, kâ tad zinātu, ka tā uolu izdējusi.Avots: ME I, 727
izdētI izdêt, ‡ Refl. -tiês, ein Ei legen (intr.): vista nedabūja i.: kaķis izbaidīja Salis, Strasden.Avots: EH I, 442