izdēvēt
izdẽvêt, Refl. -tiês, ‡
2) eine Zeitlang nennen, für etwas ausgeben:
meitene izdēvējās jau mani par vīramāti Janš. Precību viesulis 43.
Avots: EH I, 442
2) eine Zeitlang nennen, für etwas ausgeben:
meitene izdēvējās jau mani par vīramāti Janš. Precību viesulis 43.
Avots: EH I, 442