izdungāt

izdungât, verbeulen: ar stūrainu, izdungātu pieri Walter Florence 28. [In Sessw. u. a. sei izdungāt gleichbed. mit izdangāt: izdungāt ceļu, muklāju Stobben; izduñgât "hinaustreiben": es viņu izdungāju nuo istabas Windau.]

Avots: ME I, 729