izdūrēt

I izdūrêt, tr., erreichen: augstu zied kļava ziedi, nevar margu izdūrēt BW. 5869 [aus Meiran], Buschh. [Vgl. durêt.]

Avots: ME I, 730


izdūrēt

[II izdûrêt 2 Ruj., mit Faustschlägen traktieren.]

Avots: ME I, 730