I izdze̦nât, auseinanderjagen: vējš tuos izdze̦nāja Dan. 2, 35.

Avots: ME I, 731

I izdze̦nât, ‡

2) (viele) hinaustreiben:
izdze̦nādami nuo pakrauļiem... līdaciņas Janš. Apskats 1903, S. 14. ‡ Refl. -tiês, zur Genüge treiben: izdze̦nājuos (luopus) ilgu laiku, bet visus nevarēju sadzīt apluokā Jürg. u. a.

Avots: EH I, 444

II izdze̦nât, izdzenêt (li. išgenė´ti), izdzenît, die Äste abhauen, abkappen: pats priedīti izdze̦nāju BW. 8790. izdzenīju sila priedi 15507, 3; 3385. izdzenīta egle Mag. XX, 3, 208.

Avots: ME I, 731