I izdêt [li. išdė´ti], (Eier) legen (perfektiv): kad vista nekladzinātu, kâ tad zinātu, ka tā uolu izdējusi.

Avots: ME I, 727

I izdêt, ‡ Refl. -tiês, ein Ei legen (intr.): vista nedabūja i.: kaķis izbaidīja Salis, Strasden.

Avots: EH I, 442

II izdẽt, tr., (einen Baum) zum Bienenstock aushöhlen: citi puiši izdējuši pa simtiem uozuoliņu BW. 30429.

Avots: ME I, 727