izencêt, tr., schelten, gründlich vor-nehmen: seimnieks kalpu labi izencēja Bers., A. - Rahden. Refl. - tiês,

1) sich auszanken, in den Haaren liegen
Bers., [Lind. n. U.;

2) mühsam herauszappeln:
tikkuo izencējās ārā nuo staignuma Nigr.].

Avots: ME I, 734

izencêt, ‡

2) = izplũkât 1: zâļu plūcējas nežēlīgi izeñcējušas pļavu Nötk.

Avots: EH I, 446