izgraudāt

‡ izgraudât,

1) "izjaukt" Bērzgale: izgraudātas grantas duobes: nevar lēši iebraukt Oknist;

2) hinausfallen lassen
(?). bē̦rna neizgraudāt nuo depēm Pas. IV, 517 aus Dricē̦ni); heraus-, hinausstossen Bērzgale, (mit àu ² ) Lubn.: i. putniņu nuo lizda.

Avots: EH I, 449