izgruõzît [li. išgrą̄žýti], tr., verdrehen, verändern: žīdi triec, vaibstus un daž˙nedažādi izgruozīdami MWM. VIII, 461. Refl. - tiês,

1) sich nach Herzenslust, lange Zeit hin und her drehen:
ķēniņš izgruozās uz vienu pusi, uz uotru LP. V, 322;

2) sich durchschlagen, sich durchschwinden, vorschwatzen:
iespējams nuo daudz kā nepatīkama izgruozīties RSk. II, 168. panāksnieki mēģina visādi izgruozīties, ka e̦suot tāļi ceļuotāji BW. III, 1, 22.

Avots: ME I, 740

izgruõzît, ‡

2) verrenken
Stender Deutsch-lett. Wrtb.: izgruozītu ruoku atkal iegruozīt. Refl. -tiês, sich verāndern: šī ir izgruozījusēs (hat sich angepasst): nerunā vai[r] tâ kâ Skrundā Frauenb.

Avots: EH I, 450