raût,
1): r. (pflücken, sammeln) uogas, sēnes Gramsden.
linus r. (li.
linùs ráuti) auch - Allendorf, AP., Dunika, Kaugershof, Koddiack, Muremois, Orellen, Pernigel, Ruhtern, Ruj., Salis, Sussikas, Trik., Ulpisch.
vai nedzirdēs visus trīs zvanus raujam Janš. Bandavā II, 62.
pops ... runā sargam: "skrien ... un raun zvanuos!" Pas. XII, 500 (aus Lettg.).
steidz r. ("ātri ievest") labību iekšā, lai nesalīst Kand.
varēs r. tuos (scil.:
rudzu status) lauka pūnī iekšā Janš. Dzimtene II, 19.
raun guņu (entzünde ein Zündholz)! Ulanowska Łotysze 9.
mē̦slus nuo ratiem r. Saikava. nom. pl.
raunamie "divzaru ķeksis mē̦slu izraušanai gubiņās nuo ve̦zuma" ebenda.
mazuo bē̦rnu vienmē̦r vajadzēja r. ("šūpuot") kâ zvanu ebenda.
tagad jau raus katis uz savu pusi Siuxt.
žagi mani ... rāve Tdz. 55300.
tam jau acis vien zib, vai nedabūs atkal kuo r. (stehlen) Orellen.
tas jau mē̦dz r. (stehlen), kur tik dabū Salis;
3): sāc nu r. (aufzählen), cik tev ir tuo parādu! Saikava;
5): r. (singen) es vēl varu tīri smuki Jauns. Raksti VIII, 367; ‡
7) geringer (weniger) werden lassen, zusammenziehen, (beim Stricken) abnehmen: guovs uz rudini sāc pienu r. Zvirgzdine.
kaudzi r. Heidenfeld.
adīkli r. Salis.
cimdu, zeķi r. AP., Heidenfeld, Kaltenbr., Saikava, Salis.
vienu riņķi rauj, uotru riņķi nerauj, kamē̦r paliek desmit acis uz adatas Seyershof; ‡
8) energisch, ungestüm, intensiv beginnen: mātes rāve vaļā dziedāt Sonnaxt.
ka[d] rāve skriet, kungs nevar i[r] duomāt līdza tikt Pas. XII, 158.
kad raun skriet, tad i[r] nuoturēt nevar Saikava.
kad bē̦rns raun kliegt, tad i[r] gala nav ebenda, Auleja, Kaltenbr.; ‡
9) sich eilig begeben Kaltenbr.:
sumpurnis nu rāva atkal e̦lsdams, pūzdams atpakaļ uz savu pili Pas. V, 412.
rausim nu uz baznīcu! ... es raušu ar guovīm līcī Jauns. Raksti III, 126; ‡
10) energisch etwas tun, arbeiten (auch vom Spielen): e̦smu daudz kuo rāvis pasaulē Seyershof.
viņam jārauj visi darbi priekšā ebenda.
rauj dūšīgi vien Siuxt.
raun pa sausu laiku; kad lîst, tad ve̦d (sìenu) mājās Linden in Kurl. (ähnlich in Auleja).
atskanēja spēcīgs uz e̦rmoņikām rauts maršs Delle Negantais nieks 228; ‡
11) r. palames Warkl.
"izgudruot palamas". Refl.
-tiês,2): saimnieks rāvās ar Jāni Seyershof;
3): de̦guns sāka r. Pas. VIII, 138.
gaļa vārījuot raunuoties, ja cūka nav pareizā mēnesī kauta Sonnaxt.
siens vairs neraunas: cik nuopļaun, tik ir Ramkau.
dienas jau smagi raunas Kaltenbr.
pašam spē̦ks ar jau raunas Jauns. Raksti VII, 23;
4): jis ni˙kā negrib r. Kaltenbr.; ‡
7) heftig blasen: vējš raujas kammarī cauri Seyershof.
gar stūri raujas vējš ebenda; ‡
8) r. klât, sich dranmachen: lika viņam r. k. Jauns. Raksti VI, 50. Subst.
raûšanâs, ‡
5) (erotisches) Amüsement: naktī r. ar sievietēm Janš. Dzimtene I, 313;
râvums: par puķītes rāvumiņu (Abreissen) BW. 24470;
"vieta (pīnītē) adījumam, kur ir rauts" Seyershof;
aizsniedzis rāvuma vietu A. Grīns Dvēs. putenis II, 108;
"VL." ME. III, 491 zu ersetzen durch "BW. 28366 var."; râvẽjs,1): rāvēji (diebische) ļaudis Tdz. 54535, 1;
Dieb - auch Orellen;
ein eifriger Arbeiter ebenda, Sonnaxt;
ein habgieriger Mensch Sonnaxt;
duomājusi, ka rāvēji ("?")
šuo ne̦s Pas. XI, 436.
Avots: EH II,
359