izgum̃zât, tr., schnell ausfressen: pīles izgumzājušas visas auzas N. - Kph., C.

Avots: ME I, 742

izgumzât, ‡

2) schwerfällig hinausgehen:
izgumzāt ("lē̦nām un luokuoties iziet") nuo me˛a Warkl. Refl. -tiês, ‡

2) = izšķuôbîtiês: kad puķes rindā nuodē̦sta, tad dažreiz izgùmzājas ² uz vienu pusi, uz uotru Erlaa.

Avots: EH I, 450