izkāst
izkãst [li.
iškóšti], tr.,
durchseihen, filtrieren: pienu. taukas dzīres... nuo ve̦ca, izkāsta vīna Jes 25, 6.
izkāsu alutiņu BW. 32761.
izkāšamā ietaise, der Filtrierapparat.Avots: ME I,
750,
751
izkāst
I izkãst, ‡
2) fig.,
herauspressen, abdringen: viņš grib i. visus spē̦kus gājējam Frauenb.
Avots: EH I,
455
izkāst
‡
II izkàst 2 Warkl.,
= izbaduôt(iês); hierzu das Partizipium
izkâsis 2 und
izkāsies I 750:
nee̦smu ne˙maz tik izkāsies pec tavas draudzības PV.
izkāsušies pēc savas artavas Azand. 50.
Avots: EH I,
455