[izkļẽ̦pât C.,

1) = izklēpêt;

2) unordentlich, wühlend essen:
izk. sviestu.]

Avots: ME I, 753

izkļē̦pât,

2): zirgs auzas tâ˙pat vien izkļē̦pājis ("izbārstījis, sazelējis un izlaidis nuo mutes") Nötk.

Avots: EH I, 457