izkravāt

izkravât, tr., aspacken, auskramen: visas lietas nuo šķirsta LP. VII, 514. mātes pūru nevar izkravāt (Rätsel). [izkravāta (verwühlt, durchgestöbert?) vācelīte BW. 35159.] Refl. - tiês,

1) lange Zeit kramen, packen:
viņš izkravājās augu dienu;

2) ausziehen:
nuo dzīvuokļa.

Avots: ME I, 754