izkràkt, intr., ausschnarchen; izkrācis, verfallen, verschmachtet Manz., Oppek., Peb., Refl. - tiês, ausschnarchen: nu viņš diezgan izkrācies.

Avots: ME I, 754

izkràkt: pēdīguo dvašu izkrākdams Dünsb. Vecie grieķi II, 68.

Avots: EH I, 458