izkrãmêt, tr., auskramen: viņa piedāvājās izkrāmēt čemodānu Vēr. II, 444.

Avots: ME I, 754

izkrãmêt, ‡ Refl. -tiês,

1) eine Zeitlang kramen;

2) pflegend fertig werden
Frauenb.: es taču viena nevaru i. ar tik daudz bē̦rniem.

Avots: EH I, 458