izkārnēt

[izkãrnêt Salis., Ruj., Nigr.], izkārnêtiês Lös. n. Etn. IV, 34 "izkratīties, badu pamirt, sehr hungrig werden."

Avots: ME I, 750


izkārnēt

izkãrnêt, Refl. -ties: auch Saikava.

Avots: EH I, 454