izkāruôt, intr., zellenförmige Gestalt annehmen, porös werden, durchgären: zeme izkāruo, paceļas uz augšu, kad nakti salst un dienu stipri sida Zabeln. Vgl. li. iškorė´ti "стать пористым, сотообразным".

Avots: ME I, 750

‡ izkā`rtuôt (unter izkā`rtât), ‡

3) erklaren:
mēs viņiem skaidrs neizkārtuojām, ka ... Frauenb. viņš man visu gribēja izkārtet, kâ lai es daru Strasden.

Avots: EH I, 455