izkārtāt
izkā`rtât,
izkā`rtuôt,1) aussortieren, in Ordnung bringen: dzīparus, ābuolus;2) (auch
izkārtavuôt Spr.)
jem. zu Gefallen tun Spr.
Avots: ME I,
750
izkārtāt
izkā`rtât, ‡
3) zum zweitenmal aufpflügen: labi dziļi i. druvu Dunika.
Avots: EH I,
455