izkļaut
izkļaût C., [Domopol, izkļaut Weinsch.], tr., gierig leeren, ausessen: viņš visu bļuodu izkļāvis Siuxt, Sessw., Mar.
Avots: ME I, 753
Avots: ME I, 753
izkļaut
izkļaût,
1): gierig austrinken
(mit aũ ) Frauenb.: i. visu krūzu (spaini) tukšu; ‡
2) ausbiegen
(mit aû ) Auleja: pirksts līks izkļauts. ‡ Refl. -tiês, sich auseinandergeben U. (unter kļaut): mucas galdi izkļāvušies U. (rateņus) nuo bē̦rza kuoka taisa: jie ni izkļaunas, ni Auleja.
Avots: EH I, 457
1): gierig austrinken
(mit aũ ) Frauenb.: i. visu krūzu (spaini) tukšu; ‡
2) ausbiegen
(mit aû ) Auleja: pirksts līks izkļauts. ‡ Refl. -tiês, sich auseinandergeben U. (unter kļaut): mucas galdi izkļāvušies U. (rateņus) nuo bē̦rza kuoka taisa: jie ni izkļaunas, ni Auleja.
Avots: EH I, 457