izlādēties

‡ l izlâdêtiês, zur Genüge fluchen: labi i. Dünsb. Kristīgs stāstītājs, S. 20.

Avots: EH I, 462


izlādēties

II izlādêtiês (gesprochen auch an Ort und Stelle mit -ā- !) Bērzgale, = iztaisîtiês 2: jī... iz-za-ladēja jau pa˙visam jauna Pas. IV, 508 (aus Viļāni).

Avots: EH I, 462