blesīgs
‡ II blesîgs Serben,
1) gross, breitschulterig
N.-Wohlfahrt; "ze̦ms, pamatīgs" Burtn.;
2) "gvelzīgs, izlaidīgs runā" Bers., Mar.
Avots: EH I, 228
1) gross, breitschulterig
N.-Wohlfahrt; "ze̦ms, pamatīgs" Burtn.;
2) "gvelzīgs, izlaidīgs runā" Bers., Mar.
Avots: EH I, 228