izmazgât (li. išmazgóti), tr., auswaschen, ausspülen: kalējam me̦lni kre̦kli, nevar baltus izmazgāt BW. 9521. Von einem Schwätzer sagt man: kad viņš savu muti izmazgātu, tad tās samazgas pat cūkas nedze̦rtu Etn. II, 141. Refl. - tiês, sich gehörig baden: nu labi šuovasar izmazgājāmies pa jūŗu.

Avots: ME I, 769

izmazgât; ‡

2) waschend verbrauchen:
šās izmazgāja četri puõdi ziepju Pas. IV, 141; ‡

3) waschend aus etwas befreien:
tu mani esi izmazgājis nuo burvības Pas. IV, 300.

Avots: EH I, 465