izmuļ˜ļât Ahs., tr., auswühlen, durchrühren, ausfahren: ceļš izmuļļās LP. VI, 891.

Avots: ME I, 774

izmuļ˜ļât,

1): auch Dunika, PV.; ‡

2) "=izmuļˆķuôt" PV.: mēlneši meitu tâ izmuļļāja, ka nezināja aiz kauna, kur acis likt. Vgl. muļ˜ļât 4.

Avots: EH I, 467