izmuldēt

izmùldêt, tr., ausplaudern, ausschwatzen, ein Gerücht verbreiten, sprechen: kādas muļķības tie ļaudis reizām neizmuld! Blaum. Refl. - tiês, Unsinn schwatzen: es tik tâ izmuldējuos C.

Avots: ME I, 774


izmuldēt

izmuldêt (unter izmùldêtiês): zur Genüge schwärmen: pēc tādas izžūpuotas un izmuldē̦tas nakts Dünsb. Piķis un Stintis 50.

Avots: EH I, 467