izpleikāt

I izpleĩkât [Arrasch, Nigr.], izpleikuôt, izpleiķêt U., verschwenden, ver geuden. Refl. - tiês, sich ruinieren A. XV, 82, Bers.

Avots: ME I, 782


izpleikāt

[II izpleĩkât Nigr., mehrfach schlagen; "arī mīklu var izpleikāt".]

Avots: ME I, 782