izplencēt

I izplencêt Schwanb., Trik., = izpļaũkât.

Avots: EH I, 472


izplencēt

II izplencêt AP., C., Jürg., Lemb., Salis, =izplencît: Refl. -tiês (mit ) Frauenb. "izdarît palaidnības".

Avots: EH I, 472