izplukt, intr., ver -, ausgebrüht werden, abfallen, ausgehen: kad tev acis izpluktu! (eine Verwünschung). kāju pirksti izplukuši Plūd. LR. III, 58. matiņi izplūk, zuobiņi izbirst Kleinb. Subst. izplukums, das Verbrühen: pret izplukumiem lietuo mālus vai lielluopu izkārnījumus Etn. IV, 106.

Avots: ME I, 783

‡ II izplukt Adiamünde, Hochrosen, Kegeln, Lems., Salis, Seyershof, Zögenhof, = izplaûkt: zieds vēl nav izplucis:

Avots: EH I, 473