izpriecāties

izpriêcâtiês, izpriekuôties, auch izpriekuot Spr., sich vergnügen, in beständigen Vergnügen leben, herrlich und in Freuden leben: kad jaunībā izpriecāsies, tad būs ve̦cumā kuo atminēt. visi, labi izpriecājušies, guļ kâ miruoņi LP. VII, 141.

Avots: ME I, 785