izritinât, tr., fakt. zu izrist, izritēt, hinaus -, herausrollen, hinaus -, herauswälzen, auseinanderrollen: (Rätsel) ne˙viens nevar tē̦va juostu izritināt Ahs. [Vgl. li. išritintė´ti "mehrfach hinausrollen."]

Avots: ME I, 792

izritinât: izritinājis arī dažas prieka asaras Dünsb. Vecie grieķi II, 48. ‡ Refl. -tiês Jürg. u. a., = izritêt, I: juosta izritinājusies uz grīdas:

Avots: EH I, 477