izriņķot
izriņ̃ķuôt,
1) tr., Kreise machen [?]:
smiltis;
2) im Kreise tanzen, laufen, fahren:
viņš, izriņķuojis pa sē̦tu, pa plānu divi, trīs reizes, apstājās.
Avots: ME I, 791
1) tr., Kreise machen [?]:
smiltis;
2) im Kreise tanzen, laufen, fahren:
viņš, izriņķuojis pa sē̦tu, pa plānu divi, trīs reizes, apstājās.
Avots: ME I, 791