izrēgāties

izrẽ̦gâtiês, izrē̦guôtiês,

1) ausstossen, aufschreien:
tuo es nezināju! viņš izrēca A. XXI, 429. Refl. - tiês, sich ausschreien: lai varē̦tu izrēkties MWM. VIII, 145.

Avots: ME I, 791