izrēdēt

I izrēdēt, ausreissen, vernichten Manz.: sakni Sir. 10, 18. bezdievīgi taps nuo zemes izrē̦dēti Spr. Sal. 2, 2.

Avots: ME I, 791


izrēdēt

[II izrēdêt "in Ähren schiessen (vom Erscheinen der ersten Getreideähren)" Schlehk.]

Avots: ME I, 791


izrēdēt

II izrēdêt: puķes izrẽdējušas ("?") Pilten.

Avots: EH I, 476


izrēdēt

III izrēdêt "fadenscheinig werden" Schwitten: izrēdējusi drēbe.

Avots: EH I, 476