izspuožināt, tr., verhunzen, verunstalten: tu tâ izspuokuots MWM. X, 353.

Avots: ME I, 804

izspuožināt, tr., hell, glänzend machen: traukus.

Avots: ME I, 804

izspuožinât, ‡

2) glänzen machend beseitigen, vernichten:
grēkus ... gribam ... jums i. Bergm. Saņem. spred. māc.1795, S.100.

Avots: EH I, 483