iztauņāt

[iztauņât Nitau, Adsel, = iztaujât: tauņa iztauņājuse, ka es grīznu dziju vērpju Janš. Dzimtene 2 68.]

Avots: ME I, 815


iztauņāt

II iztauņât, herauswickeln, von grossen, dicken Kleidungsstücken befreien Widdrisch: jāiztauņā nuo paunām laukā.

Avots: EH I, 488