izteĩka ,* gew.
iztèiksme *,1) der Ausdruck, die Ausdrucksweise, die Aussage: pastiprinātai dzīves sajūtai vajadzīgs arī pspēcinātas izteikas A. XI, 633.
balss dabūja pareizuo izteiku Apsk.
neatrazdams jūtām patiesas izteiksmes Egl.
runāt tirdznieciskā izteiksmē MWM. X, 137.
runāja me̦klē̦tā izteiksmē Apsk.
viņa izteiksmes veids Vēr. I, 1322; auch vom Gesichtsausdruck:
gan˙drīz nikna sejas izteiksme MWM. XI, 227;
2) die Äusserung, Erklärung: Brandess atturas nuo savu uzskatu izteikas A. XIII, 143;
3) der Modus, die Aussageweise:a) īstenības,b) pavē̦lamā od.
pavēles,c) vajadzības,d) atstāstāmā izteiksme,a) der Indikativ,b) Imperativ,c) Debitiv,d) der Konjunktiv od. modus relativus.Avots: ME I,
816