saslānît Golg., tr.,

1) dicht zusammenpacken
Dr.: cilvē̦ki, kas saslānīti vienā vaguonā Duomas II, 1395;

2) auch saslanît, verprügeln Ulpisch, Ruhtern: saslānīšu kâ pēdējuo suni... Latv. Refl. -tiês,

1) dicht zusammengepackt werden, sich sacken;

2) sich satt-, vollessen:
bērnieki tâ saslānījās, ka nevarēja vairs ne paiet Ulpisch, Ruhtern.

Avots: ME III, 736

saslānît,

1): unordentlich zusammenwerfen
Funkenhof;

2): auch (mit â ² ) Degalen. Refl. -tiês,

2): sich betrinken
Broka Latv. val. izteiksmes līdzekļi 44.

Avots: EH XVI, 448