iztilināt
iztilinât (unter iztilât ): auch Dunika, OB., Rutzau; tuos (matus) ... izbalinājušas un iztilinājušas bē̦das un rūpes Janš. Mežv. ļ. II, 80.
Avots: EH I, 489
Avots: EH I, 489
iztilināt
I iztilinât "?": "Ediņa tam iztilināja [= iztilināja III?] zuosis tīri par vē̦de̦ru vien Alm.
Avots: ME I, 818
Avots: ME I, 818
iztilināt
[II iztilinât "izluocīt, modulieren": ar stabulīti skaisti iztilina dziesmiņu Tadaiken.]
Avots: ME I, 818
Avots: ME I, 818
iztilināt
[III iztilinât Wenden (iztilināt Jürg., Bauske) "(ein Kind) auf den Händen zur Genüge schaukeln"; "izlutināt" Drosth.]
Avots: ME I, 818
Avots: ME I, 818