iztrakuôt, intr., austoben, ausstürmen: vē̦tras iztrakuojušas Rainis. lai rudens iztrakuo MWM. VIII, 81. Gew. refl. - tiês, sich austoben, austollen: nezvē̦ri iztrakuojas līdz gaismai un tad pazūd LP. V, 358. lai viņi iztrakuojas Dok. A.

Avots: ME I, 819

iztrakuôt: (tr.) viņuos sakrājās milzums neiztrakuota spē̦ka Virza Straumēni 321.

Avots: EH I, 490