iztĩrît, iztĩpinât Dond., vollständig reinigen: avuotu vajadzēja iztīrīt nuo dūņām LP. VII, 319. vīrietim bijis jāsamīsta un arī jāiztīra nuo gaiļu laika līdz bruokastīm 100 sauju Etn. III, 88. Refl. - tiês, sich vollständig reinigen.

Kļūdu labojums:
319 = 361

Avots: ME I, 819

iztĩrît, Refl. -tiês, ‡

2) = iztaisîtiês ‡ 5: nejē̦ga iztīrījās vienādi un uotrādi Pas. XII, 417.

Avots: EH I, 490