grabaža, gew. d. Pl.
grabažas,1) der Plunder, alter Kram, zusammengerafftes, wertloses Zeug, der Trödel: kur liksi manas grabažiņas Etn. I, 47.
manas grabažiņas BW. 27454 (Var.:
lupatiņas). grabažu buods, Trödelbude LP. III, 38. Bei J. Allunan in dieser Bed.
grabaži: valuodu nuo svešiem grabažiem iztīrīt Izgl. IV, 15;
grabažas runāt, übel zusammenhängende Dinge untereinander reden L., St.;
2) die Schwätzerin: sieviņa, mana grabažiņa; gew. als Schimpfwort (so namentlich
grabažu lāde), die Faslerin: grabažu, varažu tautas veda kamanās BW. 124.
tā ir tāda ve̦ca grabaža, viņa var daudz kuo sarunāt Dond.
[Wenigstens in der Bed. "Zusammengerafftes" zu grâbt und li. grabažiúti "нащупывать"; sonst aber wenigstens in der Bed. 3 - wohl zu grabêt.]Kļūdu labojums:
124 = 12424,4
Avots: ME I,
635