Paplašinātā meklēšana

‡ àiztīrît, wegwischen (àizslaucît) Trik.: a. netīrumus.

Avots: EH I, 58

iztĩrît, Refl. -tiês, ‡

2) = iztaisîtiês ‡ 5: nejē̦ga iztīrījās vienādi un uotrādi Pas. XII, 417.

Avots: EH I, 490

iztĩrît, iztĩpinât Dond., vollständig reinigen: avuotu vajadzēja iztīrīt nuo dūņām LP. VII, 319. vīrietim bijis jāsamīsta un arī jāiztīra nuo gaiļu laika līdz bruokastīm 100 sauju Etn. III, 88. Refl. - tiês, sich vollständig reinigen.

Kļūdu labojums:
319 = 361

Avots: ME I, 819

glumē̦ns,

2): "kas pieglumējis" Ramkau: tuo glumē̦nu vajag iztīrīt;

3): "glē̦vs, slinks cilvē̦ks" Heidenfeld.

Avots: EH I, 394

grabaža, gew. d. Pl. grabažas,

1) der Plunder, alter Kram, zusammengerafftes, wertloses Zeug, der Trödel:
kur liksi manas grabažiņas Etn. I, 47. manas grabažiņas BW. 27454 (Var.: lupatiņas). grabažu buods, Trödelbude LP. III, 38. Bei J. Allunan in dieser Bed. grabaži: valuodu nuo svešiem grabažiem iztīrīt Izgl. IV, 15; grabažas runāt, übel zusammenhängende Dinge untereinander reden L., St.;

2) die Schwätzerin:
sieviņa, mana grabažiņa; gew. als Schimpfwort (so namentlich grabažu lāde), die Faslerin: grabažu, varažu tautas veda kamanās BW. 124. tā ir tāda ve̦ca grabaža, viņa var daudz kuo sarunāt Dond. [Wenigstens in der Bed. "Zusammengerafftes" zu grâbt und li. grabažiúti "нащупывать"; sonst aber wenigstens in der Bed. 3 - wohl zu grabêt.]

Kļūdu labojums:
124 = 12424,4

Avots: ME I, 635

gur̃kstêt Ahs., -u, -ẽju, Drsth., [Dunika], Dond., [gur̂kstêt Lis., Jürg. u. a., gùkstêt ² Kl.], gur̂kšķêt Gr. -Sess., Druw., gur̂kšêt [Lis.],

1) knistern:
mīksts sniegs spiežuot gurkst od. gurkš(ķ). lini gurkst, kad tuos iztīrītus spiež kuopā. nuomazgājies tik balts, ka gur̂kst ² vien [Stenden], Kand.;

2) zischen:
ūdens izšļakst gurkšē̦dams Vēr. II, 1166;

3) kollern, knurren:
vē̦de̦rs saka nepatīkami gurkstēt (in Kand.: vē̦de̦rs kurksi) Vēr. II, 854;

4) quarren:
peldēja putni, uomulīgi gurkstē̦dami Skalbe. Vgl. gurdzêt und kurkstêt.

Avots: ME I, 683, 684

izķĩckât,

1): (siruotāji) izķīckājusi mantu Janš. Mežv. ļ. I, 77 (ähnlich Līgava II, 331). izķīckājis kungam visu labākuo mantu Atpūta № 371, S. 6; ‡

2) (Fische) ausweiden
Lems.: i. reņģes, ‡ Refl. -tiês "iztīrīties" Burtn.: nevar i. vien.

Avots: EH I, 461

‡ izpļūtinât, zur Genüge Durchfall (Diarrhöe) haben machen: kamēr iekšas krietni iztīrītas un izpļūtinātas Lange Latv. ārste, S. 38.

Avots: EH I, 474

izpuģuôt "?": kamē̦r vē̦tra viņu dragā, svešas mantas izpuģuo A. XI, 550. [In Wandsen bedeute es - zerstörend auseinanderstreuen: izp. vārnai ligzdu; in Selgerben - "izdzīt; izpuost, iztīrīt"(?).]

Avots: ME I, 785, 786

‡ III izšķibêt "(Kot oder Mist) gründlich ausschaufeln" Golg., Meselau, N.-Schwanb.; i. (= iztīrīt) celiņus sakņu dārzā, vagas Erlaa.

Avots: EH I, 485

‡ izveĩdât Kal. "izķidāt, iztīrīt": i. de̦sas.

Avots: EH I, 494

karbinieks "purva iztīrītājs" [?] Bers.

Avots: ME II, 161

ķildiņas,

1) die Keimgrübchen:
tupenīt, tupenīt, kâ līdīsi vē̦de̦ra? ne tev škura nuomizuota, ne ķildiņas iztīrītas BW. 2975;

2) "das Eingeweide"
Lub.; [ķil̃diņas, Gekröse Bauske.]

Avots: ME II, 380

nùotaukuôt, ‡

2) vom Fett befreien:
kad cūku nuokauj, izņe̦m iekšas, tad vajaga de̦sas vis˙pirms n., tad tikai izlaist (iztīrīt) Frauenb.

Avots: EH II, 99

II paũna,

3): auch (sing. paũna) Dunika;

4): zâļu p. (Var.: nasta) mugurā BW. 32431 var.; ‡

6) paũnas "sīkās ābuoliņa sē̦klas kuopā ar pe̦lavām, kuŗas vētījuot neizduodas iztīrīt" Seyershof: es ar paunām sẽju, un e̦buoliņš dīgst kâ traks; ‡

7) siena p. "siena šķūnis" Lubn.; ‡

8) comm., ein Trödler Siuxt:
kuo tu te paunājies kâ tāds p˙!

Avots: EH II, 185

pìedzìt,

1): kārtis p. ar mietiem pie zemes Janš. Nīca 14;

2): p. malku Strasden;

4): "pieēdināt" Seyershof; anschwellen machen
Salis: desmens cūkām ir piedzĩts un sāp, kamȩ̄r piens izzūd;

5): linus zadzis un piedzīts Latv. Av. 1850, № 39; ‡

7) (wider seinen Willen) hervorrufen (entstehen machen):
iedams taidu lielu ceļu, jis piedzina sev kājās tulznu Pas. X, 511. Refl. -tiês,

1): tas nu gan ir piedzĩnies pilns: vȩ̄dȩrs kâ bumba! Seyershof. viņš kāzās piedzĩnās (= pieēdās) visādus labumus ebenda. kad luops priekš kaušanas dikti piedzȩnas, tad dȩsas tam grūti iztīrīt Iw.;

2): dienas darbuos piedzinušās, aizgājušas... pie miera Jauns. Augšz. 72. es jau ȩsmu piedzinies līdz nespȩ̄kam divdesmit gadus agrāk 157; ‡

4) in grosser Menge eindringen:
dūmi pa durvīm vien ustabā piedzȩnas AP.; ‡

5) (Teer) in grosser Menge für sich herstellen:
piedzinās dȩguta Kaltenbr.

Avots: EH II, 249

savandît, zerwühlen: s. gultu; durcheinandermischen: savandît miežus ar auzām; s. putru. Refl. -tiês, sich vermischen: pe̦lus bija savandījušās ar iztīrītuo labību Dunika.

Avots: ME III, 780

šķaũdît: kuo gan tu šķaudīsi (wirst unzufrieden schnaubend sagen), kad Miķeļa grē̦ks tev kļūs zināms? Jauns. Raksti III, 98. Refl. -tiês (schnaubend seine Unzufriedenheit äussern): viņš ilgi šķaudījās par muižniekiem A. Upītis Kailā dzīvība 130. pircēji vie˙nādi šķaudījās, ka vajag linus labāk iztīrīt Seyershof.

Avots: EH II, 629

spētiķis: "iztīrītas un druvnešuos sasālītas aitu iekšas, zarnas" (mit è ² ) A.-Laitzen n. Ceļi VIII, 233.

Avots: EH II, 550