izur̃dît, tr., antreiben, aufwecken: izurdiet tik agri, cik varē̦dami, ganu! Kav.

Avots: ME I, 822

izur̃dît, ‡

2) stochernd herausbefördern
Dunika, Rutzau: i, naudas gabalu nuo šķirbas. i. ķirminu nuo puopes.

Avots: EH I, 492