izvadu, Adv., langsam, gemütlich: izvadu strādāt. Jānis, apce̦rē̦dams, ka šuogad darbt būs izvadu padarāmi, jutās apmierināts ar savu dzīvi Balss.

Avots: ME I, 823

izvadu: "bequem" Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 90.

Avots: EH I, 492