izvecēt

izvecêt [izvetъšati], intr., sehr alt werden: izvecējis tē̦va dē̦ls (Var.: izve̦cājis) BW. 13041; 14148. izvecējis uozuoliņš gaida bišu ielienuot; izvecējis tautu dē̦ls gaida mani uzauguot Kokn.

Avots: ME I, 826