izvedināt
izvẽdinât (li. išvėdínti), tr., auslüften: dzīvuokli, istabas. meitas... ve̦damas kalnā, izvēdināmas BW. 24086, 1. Refl. - tiês, sich auslüften, sich abkühlen: muižnieki daudz dzē̦ruši, iziet ārā izvēdināties St.
Avots: ME I, 827
Avots: ME I, 827
izvedināt
izvedinât, ‡ Refl. -tiês Segew. u. a., wiederholt, aber vergeblich mitzukommen oder etwas zu tun auffordern: viņš jau mani izvedinājās gan, bet es negāju.
Avots: EH I, 494
Avots: EH I, 494