izveicība

izvèicĩba,

1) die Gewandtheit, Geschicklichkeit:
ķēniņš mīlējis gudrību un izveicību LP. V, 346;

2) das Gelingen, guter Erfolg:
bē̦rnam būšuot visur laba izveicība un pašķirība Etn. II, 164.

Avots: ME I, 826